aizgrīļot
aizgrīļot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizgrīļoju | aizgrīļojam | aizgrīļoju | aizgrīļojām | aizgrīļošu | aizgrīļosim |
| 2. pers. | aizgrīļo | aizgrīļojat | aizgrīļoji | aizgrīļojāt | aizgrīļosi | aizgrīļosiet, aizgrīļosit |
| 3. pers. | aizgrīļo | aizgrīļoja | aizgrīļos | |||
Pavēles izteiksme: aizgrīļo (vsk. 2. pers.), aizgrīļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizgrīļojot (tag.), aizgrīļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizgrīļotu
Vajadzības izteiksme: jāaizgrīļo
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nedzer viņu , un aizgrīļoja tālāk