aizgrimt
aizgrimt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizgrimstu | aizgrimstam | aizgrimu | aizgrimām | aizgrimšu | aizgrimsim |
| 2. pers. | aizgrimsti | aizgrimstat | aizgrimi | aizgrimāt | aizgrimsi | aizgrimsiet, aizgrimsit |
| 3. pers. | aizgrimst | aizgrima | aizgrims | |||
Pavēles izteiksme: aizgrimsti (vsk. 2. pers.), aizgrimstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizgrimstot (tag.), aizgrimšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizgrimtu
Vajadzības izteiksme: jāaizgrimst
1.Aizvirzīties (aiz kā, kas atrodas tuvu apvārsnim vai aizsedz apvārsni) – par debess spīdekļiem, mākoņiem.
2.Izbeigties, izzust, aiziet pagātnē (par laikmetiem, sabiedriskām parādībām u. tml.).
3.Nogrimt.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Te pēkšņi visu aizklāj no sen aizgrimušas pasaules uzradies tēls.
- Vienīgi egles viņpus ēkām stingi atstaroja aiz apvāršņa aizgrimušo un man vairs neredzamo sauli.
- Prom aizgrimis aiz tālēm, aiz ūdeņiem māj
- Visa apkārtne aizgrima baltā miglā.
- Ielejas aizgrimst nost.