aizgriezt1
aizgriezt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizgriežu | aizgriežam | aizgriezu | aizgriezām | aizgriezīšu | aizgriezīsim |
| 2. pers. | aizgriez | aizgriežat | aizgriezi | aizgriezāt | aizgriezīsi | aizgriezīsiet, aizgriezīsit |
| 3. pers. | aizgriež | aizgrieza | aizgriezīs | |||
Pavēles izteiksme: aizgriez (vsk. 2. pers.), aizgrieziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizgriežot (tag.), aizgriezīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizgrieztu
Vajadzības izteiksme: jāaizgriež
1.Pagriezt, pavērst (prom, sānis).
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Griezt prom.
1.2.Pagriežot pavirzīt, novietot (kam priekšā, aiz kā u. tml.).
2.Aizskrūvēt, noslēgt; arī aizslēgt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jūs aizgriežat krānu, bet izplūdušo ūdeni savākt vairs nav iespējams.
- Apsekojot dzīvokli, policisti pamanījuši, ka nav aizgriezts gāzes krāns.
- Šajā brīdī tiek aizgriezta enkurspilves lentas bremze un enkurs ierokas gruntī.
- – Vai tu tagad varētu būt tik mīļa un aizgriezt ūdeni?
- Aizgriezis prom galvu, Pjotrs Iļjičs pastieptajā rokā iemeta zelta monētu.