aizgrīļoties
aizgrīļoties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizgrīļojos | aizgrīļojamies | aizgrīļojos | aizgrīļojāmies | aizgrīļošos | aizgrīļosimies |
| 2. pers. | aizgrīļojies | aizgrīļojaties | aizgrīļojies | aizgrīļojāties | aizgrīļosies | aizgrīļosieties, aizgrīļosities |
| 3. pers. | aizgrīļojas | aizgrīļojās | aizgrīļosies | |||
Pavēles izteiksme: aizgrīļojies (vsk. 2. pers.), aizgrīļojieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizgrīļojoties (tag.), aizgrīļošoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizgrīļotos
Vajadzības izteiksme: jāaizgrīļojas
1.Grīļojoties attālināties.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Grīļoties prom; grīļojoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Osvalds saliecās, seja viņam vienām mirklī piesārta, svilinošo sāpju mocīts, viņš ar rokām saspieda traumēto vietu un aizgrīļojās projām.
- Viņš nespēkā aizgrīļojās līdz Klaidiem un suniski nopeldēja viņu baseina garumu, ik pa brīdim stādamies un likdams roku uz malas, lai atpūstos.
- Ieraudzījis, ka Indre Survilaite, no Januša varenā belziena gluži kā pasista gaisā, aizgrīļojas vairākus soļus un, attriekusies pret sienu, bezspēkā saļimst uz piemēslotās gaiteņa grīdas.
- Tā arī palika nekustīgs sēžam galda lampas nošķeltā gaismas laukumā, pār savām aprēķinu kladēm pārliecies, kamēr Mērija aizgrīļojās tālāk pa Grosvaldu koridoru līdz Pēterburgas laika sofā savā istabā, kur iegūla uz nedēļu ar sirds vājumu.
- Dzejnieks aizvēra acis, noskaitīja līdz desmit un aizgrīļojās līdz tālrunim.