iebauroties
iebauroties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iebaurojos | iebaurojamies | iebaurojos | iebaurojāmies | iebaurošos | iebaurosimies |
| 2. pers. | iebaurojies | iebaurojaties | iebaurojies | iebaurojāties | iebaurosies | iebaurosieties, iebaurosities |
| 3. pers. | iebaurojas | iebaurojās | iebaurosies | |||
Pavēles izteiksme: iebaurojies (vsk. 2. pers.), iebaurojieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iebaurojoties (tag.), iebaurošoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iebaurotos
Vajadzības izteiksme: jāiebaurojas
Iesākt baurot un tūlīt apklust; iemauroties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Te pēkšņi no ūdens kā korķis izsprāga Paulis un iebaurojās:
- Vērsis iebaurojās, izdzēšot visas pārējās skaņas apkaimē, un lēca Pērsei mugurā vēl vienreiz.
- — viņš paguva iebauroties pazodes mikrofonā, kad no viņa posteņa atskanēja automāta kārta pa pūli.
- Tagad viņa spēja tikai īdēt un pa laikam iebauroties, reizēm no pašas rīkles gala kā mēmulei sprūda laukā sēcoši šņācoša skaņa.
- Tā viņš, stāvēdams ar muguru pret skolēniem, piepeši varēja pagriezties un nemaldīgi iebauroties, siekalām šķīstot platā lokā: “ Mensch, ko tu dari!”