iebārt | Tēzaurs

iebārt

iebārt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: reti

Locīšana

1.Mazliet sabārt; pabārt.

2.darbības vārds; parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Bieži barot, iebaidīt.

Avoti: LLVV