staigulis2
staigulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | staigulis | staiguļi |
| Ģen. | staiguļa | staiguļu |
| Dat. | staigulim | staiguļiem |
| Akuz. | staiguli | staiguļus |
| Lok. | staigulī | staiguļos |
1.Ierīce ar riteņiem, kas ļauj stāvus pārvietoties bērniem, kuri vēl neprot staigāt.
1.1.Šāda ierīce, kas ļauj stāvus pārvietoties invalīdiem, slimniekiem.
Avoti: MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Izrādās, ka “ Comet” ir Parīzes staiguļu profesionālās smaržas.
- Bērnu staigulis " Baninni Rosco", kura izcelsmes valsts nav zināma.
- Viena atspiedusies pret staiguļa ratiņiem, otra – staltāka.
- Un vēl aptuveni 40 minūtes dienā katru ieliek staigulī, lai staigā apkārt,
- — Ēdināt gan to staiguli neēdini, Sibilliņ!