staigule
staigule sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | staigule | staigules |
Ģen. | staigules | staiguļu |
Dat. | staigulei | staigulēm |
Akuz. | staiguli | staigules |
Lok. | staigulē | staigulēs |
Sieviete, kas sniedz seksuāla rakstura pakalpojumus par naudu; prostitūta1.
Avoti: LLVV, T