šķirba
šķirba sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šķirba | šķirbas |
| Ģen. | šķirbas | šķirbu |
| Dat. | šķirbai | šķirbām |
| Akuz. | šķirbu | šķirbas |
| Lok. | šķirbā | šķirbās |
1.Sprauga; arī plaisa.
PiemēriLogā nebija ne nelielas šķirbas, ne vēdlodziņa.
- Logā nebija ne nelielas šķirbas, ne vēdlodziņa.
- Pa durvju šķirbu tālrādis raidīja zilganu gaismu un ļoti erotiskas skaņas.
- — Gribēju laisties lapās, bet kurpes papēdītis iesprūda izpuvušas grīdas šķirbā.
- Oskars centās pavilkt kastes nost no plaukta un iespraukties šķirbā, kas tagad bija izveidojusies.
Stabili vārdu savienojumiDurvju sprauga; durvju maliņa; durvju šķirba.
- Durvju sprauga; durvju maliņa; durvju šķirba kolokācija — mazliet vaļā pavērtu durvju sprauga
2.neliterārs Atšķirība, starpība.
Piemēri- Kāda šķirba?
- - Kāda šķirba?
- It kā jūti, ka palicis siltāks, bet uz apkuri šķirbu nejūt.
3.žargonisms Vagīna.
PiemēriPiegriezies, riebjas man gleznot skūtas šķirbas.
- Piegriezies, riebjas man gleznot skūtas šķirbas.
Avoti: LLVV, SLG, T
Korpusa piemēri:šeit