staigule
staigule sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | staigule | staigules |
| Ģen. | staigules | staiguļu |
| Dat. | staigulei | staigulēm |
| Akuz. | staiguli | staigules |
| Lok. | staigulē | staigulēs |
Sieviete, kas sniedz seksuāla rakstura pakalpojumus par naudu; prostitūta1.
Avoti: LLVV, T