staiguļot
staiguļot 2. konjugācijas darbības vārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsa, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | staiguļoju | staiguļojam | staiguļoju | staiguļojām | staiguļošu | staiguļosim |
| 2. pers. | staiguļo | staiguļojat | staiguļoji | staiguļojāt | staiguļosi | staiguļosiet, staiguļosit |
| 3. pers. | staiguļo | staiguļoja | staiguļos | |||
Pavēles izteiksme: staiguļo (vsk. 2. pers.), staiguļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: staiguļojot (tag.), staiguļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: staiguļotu
Vajadzības izteiksme: jāstaiguļo
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Došanās meklēt laimi parasti tiek raksturota ar dažādām verba iet formām: aizguoja, īškys, ar verba staigāt formām: staiguojis, staiguļodams, ar verba laisties ( ar nozīmi ‘ātri doties, virzīties ( piemēram, ejot, skrienot kur, kāda virzienā’ ( LLVV IV: 581)) formām: laidās, laižās.
- Cik dienu jau nu nebūs , kamēr tu šitā staiguļo apkārt
- Jurmālā man patik staiguļot basiem kajiem pa smiltu kapiem un skatit , kā jurā peldas daudzi kuģi
- Jurmālā man patik staiguļot basiem kajiem pa smiltu kapiem un skatit, kā jurā peldas daudzi kuģi.