staigulis1
staigulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | staigulis | staiguļi |
| Ģen. | staiguļa | staiguļu |
| Dat. | staigulim | staiguļiem |
| Akuz. | staiguli | staiguļus |
| Lok. | staigulī | staiguļos |
staigule sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | staigule | staigules |
| Ģen. | staigules | staiguļu |
| Dat. | staigulei | staigulēm |
| Akuz. | staiguli | staigules |
| Lok. | staigulē | staigulēs |
1.Cilvēks, kas bieži maina dzīves, darba vietu; arī klaidonis.
2.novecojis Tekulis, auns.
3.novecojis Pulksteņa svārsteklis.
Stabili vārdu savienojumiNakts staigulis.
- Nakts staigulis kolokācija — cilvēks, kas vēlu vakaros, naktīs paliek ārpus mājas, parasti nododoties izpriecām
Avoti: LLVV, KV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Izrādās, ka “ Comet” ir Parīzes staiguļu profesionālās smaržas.
- Bērnu staigulis " Baninni Rosco", kura izcelsmes valsts nav zināma.
- Viena atspiedusies pret staiguļa ratiņiem, otra – staltāka.
- Un vēl aptuveni 40 minūtes dienā katru ieliek staigulī, lai staigā apkārt,
- — Ēdināt gan to staiguli neēdini, Sibilliņ!