staigāt
Lietojuma biežums :
staigāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Vairākkārt vai ilgstoši ejot, pārvietoties (parasti dažādos virzienos) — par cilvēku.
Stabili vārdu savienojumiStaigāt uz rokām.
1.1.Par dzīvniekiem.
1.2.Būt tādam, kam ir spēja pārvietoties, ejot ar kājām.
1.3.Pastaigāties.
1.4.pārnestā nozīmē Virzīties (par parādībām dabā, parasti vēju, mākoņiem).
1.5.Ejot doties, parasti vairākkārt (noteiktā nolūkā).
1.6.Uzturēties, būt, parasti bieži, sastopamam (kur).
1.7.transitīvs Savienojumā ar “ceļu, taku” u. tml: ejot vairākkārt vai ilgstoši, veikt (ceļa gabalu).
1.8.pārnestā nozīmē, transitīvs Savienojumā ar “ceļu”: darboties, parasti ilgstoši (kādā jomā, nozarē u. tml.).
1.9.formā: lokāmais ciešamās kārtas tagadnes divdabis (-ams, -ama, -āms, -āma) Būt tādam, pa kuru ir iespējams pārvietoties ejot (piemēram, par purvu).
1.10.sarunvaloda Ilgāku laiku regulāri uzturēties kopā, intīmi draudzējoties.
2.Būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir kas, parasti pastāvīgi, raksturīgs tā ārienē (piemēram, apģērbā, matu sasukājumā).
2.1.Būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir, parasti ilgstoši, noteikts psihiskais stāvoklis, noteikta attieksme (pret ko).
3.parasti formā: trešā persona Kustēties, virzīties (parasti turpatpakaļkustībā) — par priekšmetiem, veidojumiem u. tml.
3.1.Tikt dotam tālāk citam.
3.2.Izplatīties, kļūt zināmam (par ziņām, vēstīm u. tml.).
Stabili vārdu savienojumiSaule (arī saulīte) ripo (retāk staigā) pa zemi (arī zemes virsu). Staigā laimīgs (arī vesels)!
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri