staigalēt
staigalēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | staigalēju | staigalējam | staigalēju | staigalējām | staigalēšu | staigalēsim |
| 2. pers. | staigalē | staigalējat | staigalēji | staigalējāt | staigalēsi | staigalēsiet, staigalēsit |
| 3. pers. | staigalē | staigalēja | staigalēs | |||
Pavēles izteiksme: staigalē (vsk. 2. pers.), staigalējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: staigalējot (tag.), staigalēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: staigalētu
Vajadzības izteiksme: jāstaigalē
2.apvidvārds Atrasties virzībā, kustībā (par mehānismu, ierīci u. tml.).
Avoti: LLVV, KiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Caurām dienām mamma un Mīke, Lūse un Nele, Henks un Vims staigalē apkārt ar podiem un otām.
- Ci ti nāk gribēdami tik skatīties to lielo ļaužu , un , spēlmaņiem spēlējot , staigalē līdz pat tumšumam
- Diemžēl staigalējot pa šo jumtu, mikroplaisas kļuva vēl lielākas.
- Citi nāk, gribēdami tik skatīties to lielo ļaužu un, spēlmaņiem spēlējot, staigalē līdz pat tumšumam."