staigalēt

Lietojuma biežums :

staigalēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs

Locīšana

1.nievājoša ekspresīvā nokrāsa Staigāt₁, parasti bez nopietna iemesla; staiguļot.

2.apvidvārds Atrasties virzībā, kustībā (par mehānismu, ierīci u. tml.).

Avoti: LLVV, KiV

Korpusa piemēri