staigāt
staigāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | staigāju | staigājam | staigāju | staigājām | staigāšu | staigāsim |
| 2. pers. | staigā | staigājat | staigāji | staigājāt | staigāsi | staigāsiet, staigāsit |
| 3. pers. | staigā | staigāja | staigās | |||
Pavēles izteiksme: staigā (vsk. 2. pers.), staigājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: staigājot (tag.), staigāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: staigātu
Vajadzības izteiksme: jāstaigā
1.Vairākkārt vai ilgstoši ejot, pārvietoties (parasti dažādos virzienos) – par cilvēku.
Stabili vārdu savienojumiStaigāt uz rokām.
- Staigāt uz rokām kolokācija — 1. Novietojoties vertikāli balstā uz rokām, virzīties, tās pārmaiņus pārvietojot2. Darīt ko pārgalvīgu, neiespējamu
1.1.Par dzīvniekiem.
1.2.Būt tādam, kam ir spēja pārvietoties, ejot ar kājām.
1.3.Pastaigāties.
1.4.pārnestā nozīmē Virzīties (par parādībām dabā, parasti vēju, mākoņiem).
1.5.Ejot doties, parasti vairākkārt (noteiktā nolūkā).
1.6.Uzturēties, būt, parasti bieži, sastopamam (kur).
1.7.transitīvs Savienojumā ar "ceļu, taku" u. tml: ejot vairākkārt vai ilgstoši, veikt (ceļa gabalu).
1.8.pārnestā nozīmē, transitīvs Savienojumā ar "ceļu": darboties, parasti ilgstoši (kādā jomā, nozarē u. tml.).
1.9.formā: lokāmais ciešamās kārtas tagadnes divdabis (-ams, -ama, -āms, -āma) Būt tādam, pa kuru ir iespējams pārvietoties ejot (piemēram, par purvu).
1.10.sarunvaloda Ilgāku laiku regulāri uzturēties kopā, intīmi draudzējoties.
2.Būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir kas, parasti pastāvīgi, raksturīgs tā ārienē (piemēram, apģērbā, matu sasukājumā).
2.1.Būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir, parasti ilgstoši, noteikts psihiskais stāvoklis, noteikta attieksme (pret ko).
3.parasti formā: trešā persona Kustēties, virzīties (parasti turpatpakaļkustībā) – par priekšmetiem, veidojumiem u. tml.
3.1.Tikt dotam tālāk citam.
3.2.Izplatīties, kļūt zināmam (par ziņām, vēstīm u. tml.).
Stabili vārdu savienojumiStaigā laimīgs (arī vesels)! Staigājoša (arī dzīva) enciklopēdija.
- Staigā laimīgs (arī vesels)! idioma — saka atvadoties
- Staigājoša (arī dzīva) enciklopēdija sarunvaloda — saka par cilvēku, kam ir ļoti plašas, vispusīgas zināšanas
- Staigāt (arī iet) kaķa soļiem (arī kā kaķim) frazēma — staigāt (arī iet) klusi, viegli
- Staigāt (arī iet) nelabus ceļus idioma — morāli pagrimt
- Staigāt (arī iet) no rokas rokā idioma — pabūt (pēc kārtas) daudzu rokās, īpašumā
- Staigāt (arī justies, retāk būt) kā (septītajās) debesīs frazēma — justies ļoti labi, laimīgi
- Staigāt (arī soļot, biežāk iet, nākt) (kāda) pēdās idioma — sekot (kāda) paraugam; turpināt (kāda) tradīcijas
- Staigāt (kā) pa diegu (arī diedziņu), arī staigāt (kāda priekšā) uz pakaļkājām sarunvaloda, idioma — darīt visu, ko kāds vēlas, pakļauties pilnīgi tā varai, gribai
- Staigāt (kādam) pakaļ sarunvaloda, idioma — saka, ja (kāda) pavirši darītais jāpaveic, arī jālabo citam
- Staigāt aiz arkla (arī arklam pakaļ) — art (ar zirgu)
- Staigāt ar ubaga tarbu (retāk kuli) — nonākot nabadzībā, ubagot
- Staigāt maskā frazēma — slēpt savu īsto būtību
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ar dzirkstošām dimanta kurpītēm viņa staigā pa mīkstiem baltas miglas paklājiem…
- Anete: – Jā, bet tu te staigā saplēstās biksēs!
- Man vairs nav tas vecums, lai staigātu mammai pie rokas.
- 3. Kurai no pasaules šovbiznesa zvaigznēm tēvs aizliedzis staigāt bez apakšveļas?
- Vietējie Billijam pat ir iedevuši iesauku „ staigājošais ziņojumu dēlis”.