aizlipt1
aizlipt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizlīpu | aizlīpam | aizlipu | aizlipām | aizlipšu | aizlipsim |
| 2. pers. | aizlīp | aizlīpat | aizlipi | aizlipāt | aizlipsi | aizlipsiet, aizlipsit |
| 3. pers. | aizlīp | aizlipa | aizlips | |||
Pavēles izteiksme: aizlīp (vsk. 2. pers.), aizlīpiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizlīpot (tag.), aizlipšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizliptu
Vajadzības izteiksme: jāaizlīp
1.Aizdarīties, sakļauties, kam salīpot.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Lipt ciet.
1.2.Aizķept (par acīm).
1.3.pārnestā nozīmē Aizvērties (par acīm, kad nevar pārvarēt miegu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Gribu kliegt, bet mute izžuvusi un aizlipusi.
- Mute bija izkaltusi, un acis mazliet aizlipušas.
- Tieši uz 16.30 tev tomēr beidzot aizlīp actiņas.
- Tās var notrombozēties, aizaugt vai aizlipt.
- Otrā rītā Andrievs ar varu atplēš aizlipušos acu plakstus un vēl brīdi kavējas citā pasaulē.