aizelsties
aizelsties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies) vai daļēji lokāmais divdabis (-dams, -dama, -damies, -damās)Locīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizelšos | aizelšamies | aizelsos | aizelsāmies | aizelsīšos | aizelsīsimies |
| 2. pers. | aizelsies | aizelšaties | aizelsies | aizelsāties | aizelsīsies | aizelsīsieties, aizelsīsities |
| 3. pers. | aizelšas | aizelsās | aizelsīsies | |||
Pavēles izteiksme: aizelsies (vsk. 2. pers.), aizelsieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizelšoties (tag.), aizelsīšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizelstos
Vajadzības izteiksme: jāaizelšas
Nokļūt stāvoklī, kad sajūt elpas trūkumu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nedaudz aizelsušies, no skatuves noskrien mazie Vecsaules pamatskolas dejotāji. «
- Cūkmens aizelsās, rukšķēt viņam tomēr bija daudz vieglāk nekā runāt.
- Viņš ilgi un pagalam aizelsies meklēja biļešu kasi, taču velti.
- Artūrs aizelsies vēl vairāk pieliek soli, un viņi beidzot satiekas.
- – no rīta, ieradies pie mums, aizelsies paziņo Dāvis.