aizēnot
Lietojuma biežums :
aizēnot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Mest ēnu (uz ko); apēnot.
1.1.Aizsegt (gaismas avotu).
1.2.Būt par cēloni tam, ka (seja, skatiens) iegūst drūmu, skumju izteiksmi (par domām, psihisku stāvokli).
2.Pārspējot (ar savu spēku, veiksmi, prasmi u. tml.), neļaut (kādam) izcelties, panākt, ka (kādu) neievēro.
2.1.pārnestā nozīmē Samazināt (kā) nozīmi (par faktu, notikumu, pārdzīvojumu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri