aizvējot
aizvējot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizvējoju | aizvējojam | aizvējoju | aizvējojām | aizvējošu | aizvējosim |
| 2. pers. | aizvējo | aizvējojat | aizvējoji | aizvējojāt | aizvējosi | aizvējosiet, aizvējosit |
| 3. pers. | aizvējo | aizvējoja | aizvējos | |||
Pavēles izteiksme: aizvējo (vsk. 2. pers.), aizvējojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizvējojot (tag.), aizvējošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizvējotu
Vajadzības izteiksme: jāaizvējo
Ar gaisa plūsmu attālināties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Garām aizvējo sirmās krēpes un zīdainā aste, dalībnieki griežas vēlreiz uz startu.
- Viss aizvējo, aizvējo, aizvējo, aizvējo
- Rudeņos purvains drēgnums aizvējo pirmo sniegu.
- Simtgadu koku šalkās aizvējo cilvēku mūži
- Izgrābts pēdējais gailējums, un kopā ar tvanu aizvējo koka vaidi.