čurāt2
čurāt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | čurāju | čurājam | čurāju | čurājām | čurāšu | čurāsim |
| 2. pers. | čurā | čurājat | čurāji | čurājāt | čurāsi | čurāsiet, čurāsit |
| 3. pers. | čurā | čurāja | čurās | |||
Pavēles izteiksme: čurā (vsk. 2. pers.), čurājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: čurājot (tag.), čurāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: čurātu
Vajadzības izteiksme: jāčurā
Cepoties sprakšķēt.
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Iespaidīgo skatu gan nedaudz samaitāja tuvējos krūmos čurājošie puikas un meitenes.
- Būs līdzīgi kā tai stāstā par cilvēku, kurš čurāja biksēs.
- Bet pēdējā laikā novēroju, ka pēc dārziņa meita nečurā vispār.
- Grūtības pačurāt, bet smagākos gadījumos kaķis vispār var pārstāt čurāt;
- Tāpēc jau tās pīles ir, lai neviens neiedomātos čurāt paradīzē.