čura1
čura sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | čura | čuras |
| Ģen. | čuras | čuru |
| Dat. | čurai | čurām |
| Akuz. | čuru | čuras |
| Lok. | čurā | čurās |
1.sarunvaloda Peļķe, ar ūdeni pildīta neliela ieplaka (tīrumā, pļavā).
1.1.Urīns, urinēšana (sarunā ar bērnu).
2.Neliels strauts, urga.
3.Bērns, kas bieži apslapinās.
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mazulis turpina trenēties – kustas, staipās, čurā, elpo.
- Savērpto un sašķeterēto dziju tajā iemērca, pēcāk kodinot čuru podā.
- Čuru spainis stāvēja verandas vidū, bet čupas krājās pa malām.
- Pēc tam pasniedz kaut čuras garkājainā kristāla glāzē un smaidi klusējot.
- – Tagad tu atkal čurā man uz rokas, vai ne?