pukoties
pukoties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pukojos | pukojamies | pukojos | pukojāmies | pukošos | pukosimies |
| 2. pers. | pukojies | pukojaties | pukojies | pukojāties | pukosies | pukosieties, pukosities |
| 3. pers. | pukojas | pukojās | pukosies | |||
Pavēles izteiksme: pukojies (vsk. 2. pers.), pukojieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pukojoties (tag.), pukošoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pukotos
Vajadzības izteiksme: jāpukojas
Dusmojoties, rājoties paust neapmierinātību.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tad var pukoties uz viņu klusībā, re kā izjauca man....
- Es taču tikai nupat uzziedēju,” neapmierināta pukojās rudzupuķe. “
- Un viņš pukodamies iet lejā pie Antona aizņemties vadu un spuldzi.
- Agrāk tādu gan nebija, — Kadiķis pukojās labdienas vietā.
- - pievilkdams seglu siksnu, pukojās Cvībaks, bet Radziņš neko neatbildēja.