uzlipt1
uzlipt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzlīpu | uzlīpam | uzlipu | uzlipām | uzlipšu | uzlipsim |
| 2. pers. | uzlīp | uzlīpat | uzlipi | uzlipāt | uzlipsi | uzlipsiet, uzlipsit |
| 3. pers. | uzlīp | uzlipa | uzlips | |||
Pavēles izteiksme: uzlīp (vsk. 2. pers.), uzlīpiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzlīpot (tag.), uzlipšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzliptu
Vajadzības izteiksme: jāuzlīp
1.Pielipt (uz kā, kam).
2.apvidvārds Cieši pieķerties; rāpties, kāpt.
Avoti: LLVV, NeV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Zīdpapīrs kā uzlipis, neļaujas aizķert.
- Atbildēt uz šo citātu Tekstūras koordinātas tiek izrēķinātas , tekstūra ir uzlipusi kokam spirāles veidā , bet galvenais , ka nav kā iepriekš
- Man nav saprotams kāpēc tie mikroskopiskie CO2 burbulīši neizšķīst ūdenī, bet ilgu laiku turās ūdens slānī un uzlīp uz augiem.
- Jebkura iejaukšanās ir dabas kropļošana un postīšana un pilnīgi vienalga, ko tie uzraugi redz vai neredz, gan jau ka uz acīm " kukuļnauda uzlipusi" .
- Šeit vienam ir košļājamā gumija uz sejas uzlipusi.