aizsarkt
aizsarkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: paretiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizsarkstu | aizsarkstam | aizsarku | aizsarkām | aizsarkšu | aizsarksim |
| 2. pers. | aizsarksti | aizsarkstat | aizsarki | aizsarkāt | aizsarksi | aizsarksiet, aizsarksit |
| 3. pers. | aizsarkst | aizsarka | aizsarks | |||
Pavēles izteiksme: aizsarksti (vsk. 2. pers.), aizsarkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizsarkstot (tag.), aizsarkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizsarktu
Vajadzības izteiksme: jāaizsarkst
1.Iesākt sārtoties, kļūt sārtam.
Avoti: LLVV, KiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad vakarā vakara puse aizsarkusi , būs lietus jeb vējš
- Kad vakar vakara puse aizsarkusi , bšs lietus jeb v j