viltot
Lietojuma biežums :
viltot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Izgatavot (ko) neīstu, parasti līdzīgu pēc izskata; arī, parasti negodīgi, atdarināt (piemēram, parakstu).
1.1.Tāds, kas pēc kādām īpašībām ir līdzīgs (kam).
2.Apzināti sagrozīt (piemēram, faktus zinātnē); aizstāt patiesu ar nepatiesu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri