vilts
vilts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vilts | vilti |
| Ģen. | vilta | viltu |
| Dat. | viltam | viltiem |
| Akuz. | viltu | viltus |
| Lok. | viltā | viltos |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viltus latviešu dzejnieka medības, kas ilga vairākus mēnešus vainagojās panākumiem.
- Mēģināšu kā lapsiņa – ar viltu, gudrību un dzīves pieredzi.
- Ilgu laiku globālās platformas nerīkojās, lai novērstu viltu ziņu izplatību.
- Lai novērstu viltus īpašnieku pieteikšanos, pāris nodaļas šeit nav publicētas.
- Savukārt Liepājas pašvaldība par viltus dzintaru pludmalē izvietojusi brīdinājuma zīmes.