viltus
viltus vīriešu dzimtes 3. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | viltus | vilti |
| Ģen. | viltus | viltu |
| Dat. | viltum | viltiem |
| Akuz. | viltu | viltus |
| Lok. | viltū | viltos |
vilts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vilts | vilti |
| Ģen. | vilta | viltu |
| Dat. | viltam | viltiem |
| Akuz. | viltu | viltus |
| Lok. | viltā | viltos |
1.Viltīga rīcība, arī viltīgums.
PiemēriViņam aizvien vairāk likās, ka vīriešu un sieviešu attiecības ir nebeidzams viltus, māņi un manipulācijas...
- Viņam aizvien vairāk likās, ka vīriešu un sieviešu attiecības ir nebeidzams viltus, māņi un manipulācijas...
- Skatiens bez viltus un pilns labsirdības.
- Atrazdamās patiesībā, tu saproti, ka ikkatrā vārdā allaž ieslēpts mazliet viltus.
2.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs Neīsts.
PiemēriNelaimīgie viltus liecības devēji uz karstām pēdām tika palūgti aiziet.
- Nelaimīgie viltus liecības devēji uz karstām pēdām tika palūgti aiziet.
- Mairitai patīk sarunāties ar cilvēkiem, uzklausīt viņu patiesās un viltus asaras.
- Margrieta sporta somu ar viltus naudu ietūcīja starp auduma baķiem.
Avoti: LLVV, T
Piemēri valodas korpusos:šeit