Paplašinātā meklēšana
Meklējam viltot.
Atrasts vārdos (8):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (40):
- dienesta viltojums apzināti nepatiesu ziņu ierakstīšana dokumentos, nepatiesa dokumentu sastādīšana, dokumentu viltošana, kā arī apzināti nepatiesu vai viltotu dokumentu izsniegšana, ko izdarījusi amatpersona mantkārīga nolūkā vai aiz citām personiskām tieksmēm.
- illegālists Cariskā Krievijā revolucionārs, kas slēpdamies no policijas dzīvoja ar viltotu pasi.
- pārmeklēšana Darbība, kas vērsta uz kādu krimināllietā nozīmīgu objektu atrašanu, tie var būt nozieguma izdarīšanas rīki, viltoti dokumenti, līķis utt.
- patiess Dziļi izjusts, pārdzīvots (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); neviltots.
- echt īsts, neviltots; tipisks.
- ģenuīns Īsts, patiess, neviltots.
- safabricēt Izgatavot, radīt (piemēram, viltotu dokumentu); sacerēt (piemēram, rakstu, kas satur apzināti sagrozītas, nepatiesas ziņas, faktus).
- feiks kaut kas viltots, neīsts.
- kukoļņiks Krāpnieks, kas krāpj, izmantojot imitācijas (viltotas naudas paku u. tml.).
- šnejerzon Krāpnieks, kurš pārdod viltotas vērtslietas.
- šnejerzons Krāpnieks, kurš pārdod viltotas vērtslietas.
- gravieris Naudas viltotājs.
- fiktīvs Neīsts, izdomāts, nepatiess, arī viltots.
- apokrifs Neīsts, viltots, apšaubāms raksts, sacerējums.
- melmārciņš Nepareiza mārciņa (viltots atsvars).
- mākslots nepatiess, neīsts, viltots (par psihisku stāvokli, tā izpausmi)
- mākslīgs Nepatiess, neīsts, viltots (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- neviltots Nolieguma divdabis --> viltot.
- pakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir atdarināts, viltots; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kā atdarināšanu, viltošanu.
- pārbaudīt Noskaidrot, vai (priekšmets) ir īsts, neviltots.
- no tīras sirds, arī ar tīru sirdi patiesi, neviltoti, bez savtīga, arī ļauna nodoma.
- nemākslots Patiess, īsts, neviltots.
- tīra sirds patiesums, neviltotība.
- priecājas kā bērns paust sirsnīgu, neviltotu, lielu prieku.
- viltojums Paveikta darbība, rezultāts --> viltot (1).
- viltojums Paveikta darbība, rezultāts --> viltot (2).
- interpolators Sagrozītājs, viltotājs.
- dabīgs Tāds, kas atbilst (cilvēka) dabai, raksturam; tāds, kurā izpaužas (cilvēka) daba, raksturs; nemākslots, neviltots.
- īstnieks Tāds, kas ir īsts, nav viltots.
- kaltene Tāds, kas ir kalts, viltots, nav rūpnīcā izgatavots.
- samākslots Tāds, kas ir, parasti ļoti, nepatiess, neīsts, viltots (piemēram, par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- tīrs Tāds, kas pilnīgi, konsekventi atbilst morāles normām, ideāliem (par psihiskiem stāvokļiem, psihes, rakstura, personības īpašībām, domām); arī pilnīgi patiess, neviltots.
- feiklora Termins viltotās folkloras apzīmēšanai, ko 20. gs. vidū piedāvājis angļu folkloras pētnieks Ričards Dorsons; par feikloru var saukt arī A. Pumpura "Lāčplēsi".
- bona fide uzticoties, vaļsirdīgi, neviltoti; bez jebkādiem blakusnodomiem.
- imitēt Veidot pēc kāda parauga (priekšmetu, parasti ar mazāku vērtību, zemāku kvalitāti); arī viltot.
- saviltot viltot (vairākus objektus).
- falšais zaķis viltotais zaķis.
- feiks viltots profils sociālajos tīklos.
- neviltotība Vispārināta īpašība --> neviltots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neviltotība Vispārināta īpašība --> neviltots (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
viltot citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV