apokrifs
apokrifs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: literatūrzinātneLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | apokrifs | apokrifi |
| Ģen. | apokrifa | apokrifu |
| Dat. | apokrifam | apokrifiem |
| Akuz. | apokrifu | apokrifus |
| Lok. | apokrifā | apokrifos |
1.Sens, anonīms, ar bībeles sižetiem saistīts sacerējums, ko neatzīst oficiālā baznīca.
2.Sacerējums, ko nepamatoti piedēvē kādam citam autoram vai laikmetam.
3.lieto: reti Neīsts, viltots, apšaubāms raksts, sacerējums.
Avoti: LLVV, BtV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Stāstījumam pamatu devis kāds pareizticīgās baznīcas apokrifs.
- Varu nezināt, ka teksti, kas šiem kritērijiem neatbilda, tika pieskaitīti apokrifiem un tādēļ dievkalpojumos netika lietoti.
- – Piemēram, ļoti interesantas bijalekcijas par kristiešu tā dēvētajiem apokrifiem.
- Romānā " Ēnu apokrifs" ( 1996) Repše pieskarās latviešu modernajam feminismam.
- Viņas tēls kristīgajos rakstos minēts Romas katoļu un Austrumu ortodoksālās baznīcas Daniela grāmatas apokrifos.