spraislis
spraislis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | spraislis | spraišļi |
| Ģen. | spraišļa | spraišļu |
| Dat. | spraislim | spraišļiem |
| Akuz. | spraisli | spraišļus |
| Lok. | spraislī | spraišļos |
1.Garena detaļa, elements, ko novieto (starp ko), lai neļautu (tam) sakļauties, saplakt.
2.Lokveida pārsegums (celtnē), kas savieno balstus, sienas; arī velve.
3.novecojis Koks ar apkapātiem zara galiem kāpšanai.
Avoti: LLVV, KV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dzelzs tilts, sliedes, saules vējš, dziļums zem spraišļiem.
- Viena kāja uz grīdas, otra — uz krēsla spraišļa.
- Konstrukcijas noturībai nepieciešamie spraišļi veiksmīgi ieslēpti tehnisko balkonu pamatnes formu un pagriezienu dinamikā.
- Pāri satumsušajai zemei debess lieca zvaigžņotu spraisli, kas balstījās uz egļu smailēm.
- Līdzīga lietussarga spraislim tā karājās pāri ieejas durvīm, taču to varētu salabot rīt.