aizdipēt
aizdipēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizdipu | aizdipam | aizdipēju | aizdipējām | aizdipēšu | aizdipēsim |
| 2. pers. | aizdipi | aizdipat | aizdipēji | aizdipējāt | aizdipēsi | aizdipēsiet, aizdipēsit |
| 3. pers. | aizdip | aizdipēja | aizdipēs | |||
Pavēles izteiksme: aizdipi (vsk. 2. pers.), aizdipiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizdipot (tag.), aizdipēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizdipētu
Vajadzības izteiksme: jāaizdip
1.Ātri, viegli, ar padobju (soļu) troksni attālināties; aizdipt.
2.apvidvārds Arī par attālinošos skaņu, ko rada skrienošs suns, kaķis vai pele.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Es teicu, ejiet savā istabā, – Agnese uzkliedza, un gaiteni aizdipēja Jurģīša soļi.
- Viegli aizdip Jānīša soļi un saplūst ar bērnu čalām.
- Šur tur aizdip bravūrīgs britu bars, izsmalcinātas ziemeļeiropietes, lielām mugursomām apkrāvušās.
- Naksnīgajā pilsētā skan mūzika un aizdip skrējēju soļi.
- Bet nepaiet ilgs laiks un mazais rāpotājs-čāpotājs jau kļuvis par visai neatkarīgu pētnieku un zinātkāri solīši aizdip te un tur.