aizdipināt
aizdipināt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizdipinu | aizdipinām | aizdipināju | aizdipinājām | aizdipināšu | aizdipināsim |
| 2. pers. | aizdipini | aizdipināt | aizdipināji | aizdipinājāt | aizdipināsi | aizdipināsiet, aizdipināsit |
| 3. pers. | aizdipina | aizdipināja | aizdipinās | |||
Pavēles izteiksme: aizdipini (vsk. 2. pers.), aizdipiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizdipinot (tag.), aizdipināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizdipinātu
Vajadzības izteiksme: jāaizdipina
1.Dipinot attālināties (parasti par bērniem).
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Dipināt prom; dipinot nokļūt (kur, pie kā u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ierēdnes pasmējās, uzmeta plecos vieglus vasaras mētelīšus un aizdipināja pa gaiteni.
- Tikpat jautri viņi izskrēja no klases un aizdipināja tālāk pa stikla kāpnēm.
- Mazais basām pēdām aizdipināja pa zāli, kamēr Juris vēl nemaz nebija sācis skaitīt.
- Paķerot iedoto vizītkarti, meiča uzmeta koķetu mugursomiņu kamiešos un ašiem soļiem aizdipināja pa dārza bruģakmeņiem.
- Par šo anomālo parādību dzimtas hronikā neviens nekad neuzdrīkstas ierunāties, kamēr aizsaules dārzos aizdipina visi notikušā līdzzinātāji.