aizdipt
aizdipt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizdipu | aizdipam | aizdipu | aizdipām | aizdipšu | aizdipsim |
| 2. pers. | aizdip | aizdipat | aizdipi | aizdipāt | aizdipsi | aizdipsiet, aizdipsit |
| 3. pers. | aizdip | aizdipa | aizdips | |||
Pavēles izteiksme: aizdip (vsk. 2. pers.), aizdipiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizdipot (tag.), aizdipšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizdiptu
Vajadzības izteiksme: jāaizdip
Ātri, viegli, ar padobju (soļu) troksni attālināties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Taču mežs noslēpumaini un baisi čabēja un šalca, koku zari čīkstēja un krakšķēja, šķita, ka tumsā aizdip sīki soļi.
- Pret Bastejkalna fonu aizdip enerģiski soļi.
- Daudzi apmeklētāji jau pamanījuši līksmu rosību Līgatnes dabas taku zaķu un stirnu aplokā, kur laiku pa laikam aizdip pēdas un virs zāles parādās pa kādam ausu pārim – tur kopā ar citiem Līgatnes dabas taku iemītniekiem rosās jauns zaķu duets – mierīgais un nosvērtais Ūsa un neparastais nebēdnieks Jancis, par kura sugas piederību zvērkopji vēl nav tikuši skaidrībā.