apgult
apgult 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apgulstu | apgulstam | apgūlu, apgulu | apgūlām, apgulām | apgulšu | apgulsim |
| 2. pers. | apgulsti | apgulstat | apgūli, apguli | apgūlāt, apgulāt | apgulsi | apgulsiet, apgulsit |
| 3. pers. | apgulst | apgūla, apgula | apguls | |||
Pavēles izteiksme: apgulsti (vsk. 2. pers.), apgulstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apgulstot (tag.), apgulšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apgultu
Vajadzības izteiksme: jāapgulst
1.Saslimt tā, ka jāgulstas gultā.
2.Apgulties.
3.apvidvārds Uzmesties (parasti par kukaiņiem).
Avoti: LLVV, KiV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Te apgūluši tie, kas mita barakās aiz ceļa un valkāja vīzes.
- Vietā, kur apgūluši ļaužu simti, redz tikai dažus vēlīnos kapu kopējus.
- Vīri arī apgūla turpat grāvjos.
- Bet visjaukākais ir brīdis, kad gočas ir paēdušas un padzērušas un gandrīz visas apgūlušas pasnaust un pagremot zāli...
- Arī visi citi apgūluši, noguruši, lai Aktieris paliktu viens un lai varētu doties svētā nakts ceļā.