flažolets
flažolets vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: mūzikaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | flažolets | flažoleti |
| Ģen. | flažoleta | flažoletu |
| Dat. | flažoletam | flažoletiem |
| Akuz. | flažoletu | flažoletus |
| Lok. | flažoletā | flažoletos |
1.Mazs koka pūšamais mūzikas instruments.
2.Augsta, mīksta, flautas skaņai līdzīga (stīgu instrumentu) skaņa, ko iegūst, ar pirkstu viegli pieskaroties stīgai.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pa vidu treļļiem, flažoletiem, straujām pasāžām un skaņu virpuļiem tā atkārtojās ar savādu, teju sakrālu svinīgumu – klusināta, tīra melodija, vienkārša un atturīga.
- Pāri šai burbuļošajai skaņu videi Judins spēlē burdonus ar lociņu, pēta dažādas rezonanses un flažoletus.
- Tomēr par vakara tehniskās puses absolūto favorītu bija kļuvis flažolets: lielākā daļa autoru kvartetus iesāka tieši ar šo spēles paņēmienu.
- es paņēmu daudz no Anders Jormin un Taavo Remmel, tādus efektus uz kontrabasa kā erhu efekts, daudz izmantoju flažoletus.
- Pat rādās iespaids, ka komponisti ir iepriekš sarunājuši vadīties no viena radošā impulsa: " Iesākam visi ar flažoletiem, tad šķiramies un skrienam katrs savā virzienā!"