apklaušināties
Lietojuma biežums :
apklaušināties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārds; lieto: reti
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apklaušinos | apklaušināmies | apklaušinājos | apklaušinājāmies | apklaušināšos | apklaušināsimies |
| 2. pers. | apklaušinies | apklaušināties | apklaušinājies | apklaušinājāties | apklaušināsies | apklaušināsieties, apklaušināsities |
| 3. pers. | apklaušinās | apklaušinājās | apklaušināsies | |||
Pavēles izteiksme: apklaušinies (vsk. 2. pers.), apklaušinieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apklaušinoties (tag.), apklaušināšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apklaušinātos
Vajadzības izteiksme: jāapklaušinās
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Florence kopā ar Egli gribēja būvēt kalnā viesu māju un apklaušinājās pēc zemes.
- Un mans draugs, kas strādā pie Leandera, apsolīja neuzkrītoši apklaušināties.”
- Viņi iztālēm apklaušinājušies, kas šis Norvīds par tipu, kādi viņam sakari un tamlīdzīgi.
- „Gan pēcāk izstāstīšu,” viņš teica vecaimātei, kas nāca apklaušināties, kādi ir jaunumi no tēta. „
- Cik esmu apklaušinājies, tad arī latviešu laikrakstu redakcijām neesot piesūtītas itin nekādas ziņas nedz aizrādījumi par šo izstādi; vācu laikrakstos tos atronam visai daudz.