aizstopēt
aizstopēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizstopēju | aizstopējam | aizstopēju | aizstopējām | aizstopēšu | aizstopēsim |
| 2. pers. | aizstopē | aizstopējat | aizstopēji | aizstopējāt | aizstopēsi | aizstopēsiet, aizstopēsit |
| 3. pers. | aizstopē | aizstopēja | aizstopēs | |||
Pavēles izteiksme: aizstopē (vsk. 2. pers.), aizstopējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizstopējot (tag.), aizstopēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizstopētu
Vajadzības izteiksme: jāaizstopē
Bez maksas, pārvietojoties ar ceļa malā apstādinātu garāmbraucošu automašīnu, nokļūt (kādā) galamērķī; aizstopot.
Avoti: MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Aizstopējām līdz siguldai tā ka viens divi un tad līdz Cēsīm nē.
- Aizstopēju uz Rīgu un aizgāju un iesniedzos SZF.
- Augustā gribu aizstopēt līdz okeānam.
- Vēl es šodien biju 3šo reizi jau pie Bunkera keša, jo Ivars gāja pakaļ un tad es arī aizstopēju.
- Es ar viņu sadraudzēšos, un tad mēs randomā aizstopēsim uz Igauniju, nopirksim tur tradicionālās igauņu vakariņas, ietīsim un atvedīsim tev!"