atburāt
Lietojuma biežums :
atburāt 2. konjugācijas darbības vārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | atburāju | atburājam | atburāju | atburājām | atburāšu | atburāsim |
2. pers. | atburā | atburājat | atburāji | atburājāt | atburāsi | atburāsiet, atburāsit |
3. pers. | atburā | atburāja | atburās |
Pavēles izteiksme: atburā (vsk. 2. pers.), atburājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atburājot (tag.), atburāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atburātu
Vajadzības izteiksme: jāatburā
Ierasties ar jahtu vai buru laivu.
Avoti: PP, T
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- "Gandrīz pēc trim gadiem esam atburājuši uz otru pasaules malu.
- Simpātiski puiši, kuri pārpirkti no vergu kuģiem, kas atburājuši no Maroko.
- – Atburāsi pie manis, kad tev apniks pīrāgoties, vai es aizbraukšu pie tevis, ja man noriebsies mailītes, – iesmējās Eklērs, kaut smiekli nemaz nenāca.
- Tā ka labi vien bija, ka pieķērāmies un atburājām.
- Ceło vińš mazā buru laivińā,viens pats no Uk atburājis uz Griekiju.