atburtot
atburtot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: paretiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atburtoju | atburtojam | atburtoju | atburtojām | atburtošu | atburtosim |
| 2. pers. | atburto | atburtojat | atburtoji | atburtojāt | atburtosi | atburtosiet, atburtosit |
| 3. pers. | atburto | atburtoja | atburtos | |||
Pavēles izteiksme: atburto (vsk. 2. pers.), atburtojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atburtojot (tag.), atburtošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atburtotu
Vajadzības izteiksme: jāatburto
Burtu pa burtam izlasīt, atšifrēt (grūti salasāmu vai šifrētu tekstu).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Agri viņi drukātos vārdos centušies atburtot gudru vīru dzīves ziņu un pamācības.
- Titobers ar savu atburto sievu Dodas atpakaļ uz Franciju.