apšmucēties
apšmucēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apšmucējos | apšmucējamies | apšmucējos | apšmucējāmies | apšmucēšos | apšmucēsimies |
| 2. pers. | apšmucējies | apšmucējaties | apšmucējies | apšmucējāties | apšmucēsies | apšmucēsieties, apšmucēsities |
| 3. pers. | apšmucējas | apšmucējās | apšmucēsies | |||
Pavēles izteiksme: apšmucējies (vsk. 2. pers.), apšmucējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apšmucējoties (tag.), apšmucēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apšmucētos
Vajadzības izteiksme: jāapšmucējas
Aptraipīties, notraipīties (no visām pusēm, visapkārt).
Avoti: MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šitā uzķerties, šitā apšmucēties...
- Krieviju devās ar okupācijas varu apšmucējušies pilsoņi , kā arī dzīvi palikušie
- Krieviju devās padomju okupācijas gadā apšmucējušies pilsoņi , kā arī dzīvi palikušie
- Viss skaidrs, smakas avots atrasts, tikai nesapratu vai viņš tikai apšmucējies vai jau beigts un sācis sadalīties...