atzaļot
atzaļot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atzaļoju | atzaļojam | atzaļoju | atzaļojām | atzaļošu | atzaļosim |
| 2. pers. | atzaļo | atzaļojat | atzaļoji | atzaļojāt | atzaļosi | atzaļosiet, atzaļosit |
| 3. pers. | atzaļo | atzaļoja | atzaļos | |||
Pavēles izteiksme: atzaļo (vsk. 2. pers.), atzaļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atzaļojot (tag.), atzaļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atzaļotu
Vajadzības izteiksme: jāatzaļo
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Varbūt viens no šādiem večiem spers kļūmīgu soli un viņu sodīs, jo karš taču ir un paliek karš, sodi nežēlīgi, un jūs glabāsiet nelaimīgo, kā piederas, un kapsēta atkal atzaļos un plauks, kājceliņi aizaugs ar bieziem zāļu paklājiem, vārdu sakot, viss atkal būs, kā bijis.
- 447. Ir brīnumūdens, kurš visu atzaļo, ij sakaltušas pēdas.
- Un zeme atzaļo un augļus nes, -
- Tur pasakas atzaļoja,
- Lai atzaļo?