atblāzmot
atblāzmot 2. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | atblāzmoju | atblāzmojam | atblāzmoju | atblāzmojām | atblāzmošu | atblāzmosim |
2. pers. | atblāzmo | atblāzmojat | atblāzmoji | atblāzmojāt | atblāzmosi | atblāzmosiet, atblāzmosit |
3. pers. | atblāzmo | atblāzmoja | atblāzmos |
Pavēles izteiksme: atblāzmo (vsk. 2. pers.), atblāzmojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atblāzmojot (tag.), atblāzmošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atblāzmotu
Vajadzības izteiksme: jāatblāzmo
1.intransitīvs Sākt blāzmot (par gaismu, gaismas avotu).
1.1.Sākt blāzmot, tiekot apgaismotam.
2.intransitīvs Atspoguļoties (kur) – par ko blāzmojošu; atblāzmoties.
2.1.pārnestā nozīmē Izpausties (sejā, acīs) – par pārdzīvojumu.
3.transitīvs; lieto: reti Atspoguļot (ko blāzmojošu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēc pulksten vieniem naktī licies, ka logā atblāzmo savāda uguns.
- Enerģētiski sajust viņa personības starojumu, ko atblāzmo lugas varoņi, valoda, laiktelpa.
- Negaisa mākoņa tinte atblāzmoja arī istabā, un slapjie griesti mirdzēja kā zils vakara sniegs.
- Kuras viļņi atblāzmo Tavus vaibstus.
- No ozola stumbra, no upes līčiem, no meldriem un mežājiem cauri atblāzmo senais Līvzemes gars.