atblēt
atblēt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atblēju | atblējam | atblēju | atblējām | atblēšu | atblēsim |
| 2. pers. | atblēj | atblējat | atblēji | atblējāt | atblēsi | atblēsiet, atblēsit |
| 3. pers. | atblēj | atblēja | atblēs | |||
Pavēles izteiksme: atblēj (vsk. 2. pers.), atblējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atblējot (tag.), atblēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atblētu
Vajadzības izteiksme: jāatblēj
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- atblēja, parādīdama gatavību nodibināt un uzturēt sakarus.
- - Me-me-me, - viņš atblēja, tik naidīgi mēdoties, ka vienā mirklī izkūpēja viss viņa smalkums un elegance.
- Bet āzis , kas bijis labi izmielojies ap kāzinieku kamanām un kuram šis laiks bijis ļoti pa prātam , atblējis telēnam pretī