aizvērpties
aizvērpties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizvērpjos | aizvērpjamies | aizvērpos | aizvērpāmies | aizvērpšos | aizvērpsimies |
| 2. pers. | aizvērpies | aizvērpjaties | aizvērpies | aizvērpāties | aizvērpsies | aizvērpsieties, aizvērpsities |
| 3. pers. | aizvērpjas | aizvērpās | aizvērpsies | |||
Pavēles izteiksme: aizvērpies (vsk. 2. pers.), aizvērpieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizvērpjoties (tag.), aizvērpšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizvērptos
Vajadzības izteiksme: jāaizvērpjas
Iesākties (par domu, sarunu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ejot uz Mežciema sanatoriju, aizvērpjas saruna.
- Straumē vijas garas ūdenszāles, akmenim varētu sapīt bizes, bet es ātri slīdu tām līdzi; neviena zivs neuzdrīkstas man pieskarties, tikai maza gliemežnīca ar smailu galu aizvērpjas blakus pa ūdens virsu.
- Viņa varonis pēc mokpilnām šaubām izlemj pakļauties, un tad izrādās, ka šis upuris vairs nevienu neinteresē, jo režisora domas lidojums jau aizvērpies citā virzienā.