atlipt
atlipt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atlīpu | atlīpam | atlipu | atlipām | atlipšu | atlipsim |
| 2. pers. | atlīp | atlīpat | atlipi | atlipāt | atlipsi | atlipsiet, atlipsit |
| 3. pers. | atlīp | atlipa | atlips | |||
Pavēles izteiksme: atlīp (vsk. 2. pers.), atlīpiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atlīpot (tag.), atlipšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atliptu
Vajadzības izteiksme: jāatlīp
1.Atdalīties (no kā) – par ko pielipušu, pielipinātu, pielīmētu.
2.Atvērties vaļā (par ko salipušu, salīmētu, aizlīmētu).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Apmēram pēc divām stundām vīrieša roka bija atlipusi no intīmās vietas.
- Figūras pielīmēšanai nepieciešama līme, kas saskarsmē ar ūdeni neatliptu no virsmas.
- Tad salīmēju biezo finierējumu, kas laika gaitā bija atlipis pa slāņiem.
- Atlipuši tapešu stūri, pelējuma smārda saindēts gaiss.
- ne nauda pie tā, kas atlīp kā veca