atlīmēties
atlīmēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atlīmējos | atlīmējamies | atlīmējos | atlīmējāmies | atlīmēšos | atlīmēsimies |
| 2. pers. | atlīmējies | atlīmējaties | atlīmējies | atlīmējāties | atlīmēsies | atlīmēsieties, atlīmēsities |
| 3. pers. | atlīmējas | atlīmējās | atlīmēsies | |||
Pavēles izteiksme: atlīmējies (vsk. 2. pers.), atlīmējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atlīmējoties (tag.), atlīmēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atlīmētos
Vajadzības izteiksme: jāatlīmējas
1.Atdalīties (no kā) – par ko pielīmētu.
2.Atnākt vaļā (par ko salīmētu, aizlīmētu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Slieksnis, kura lomu pildīja koka dēlītis, patiesi bija atlīmējies.
- Viens ir pilsētas lūsis, tam tagad ir atlīmējušās acis.
- — Renātei jāraksta bakalaura darbs, bet viņa negrasījās atlīmēties no pentagona.
- Arī nupat ugunsgrēka liesmās tā varēja samirkt, atlīmēties, uzkarst vai pat sadegt!
- Šajā gadījumā dzert no kausiem bija neērti, dzimumzīmīte varēja atlīmēties.