tiesībpārkāpējs
Lietojuma biežums :
tiesībpārkāpējs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: jurisprudence
LocīšanaLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | tiesībpārkāpējs | tiesībpārkāpēji |
Ģen. | tiesībpārkāpēja | tiesībpārkāpēju |
Dat. | tiesībpārkāpējam | tiesībpārkāpējiem |
Akuz. | tiesībpārkāpēju | tiesībpārkāpējus |
Lok. | tiesībpārkāpējā | tiesībpārkāpējos |
tiesībpārkāpēja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | tiesībpārkāpēja | tiesībpārkāpējas |
Ģen. | tiesībpārkāpējas | tiesībpārkāpēju |
Dat. | tiesībpārkāpējai | tiesībpārkāpējām |
Akuz. | tiesībpārkāpēju | tiesībpārkāpējas |
Lok. | tiesībpārkāpējā | tiesībpārkāpējās |
Persona, kas ir izdarījusi tiesībpārkāpumu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Apvienoto Nāciju Organizācijas astotajā Kongresā par noziegumu novēršanu un apiešanos ar tiesībpārkāpējiem ( 1990.gada 27.augustā – 7.septembrī), tika izvirzītas šādas korupcijas pazīmes 1) korupcionālā pārkāpuma subjekts izmanto savu dienesta stāvokli pretlikumīgi; 2) koruptīviem pārkāpumiem ir daudznozaru raksturs; 3) korupcijas noziegumu subjekti ir valsts amatpersonas; 4) dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana ar vai bez valsts vai sabiedriskā īpašuma piesavināšanās.
- Analīzei autors izmantoja šādus starptautiskus aktus: ANO Ģenerālās asamblejas 1975.gada 15.decembra rezolūcija 3514 ( XXX), ANO Ģenerālās Asamblejas 1979.gada 17.decembra rezolūcija 34/169, ANO astotā Kongresa par noziegumu novēršanu un apiešanos ar tiesībpārkāpējiem, materiāli ( 27.08.–07.09.1990), Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupas 1.sessija ( 22.–24.02.1995), Starpamerikas valstu pretkorupcijas Konvencija ( 29.03.1996), ANO Deklarācija pret korupciju un kukuļošanu starptautiskos tirdzniecības darījumos ( ANO Ģenerālās asamblejas 1996. gada 16. decembra rezolūcija 51/191); Konvencija par cīņu pret korupciju, kurā iesaistītas Eiropas Kopienas amatpersonas vai Eiropas Savienības dalībvalstu amatpersonas, kas izstrādāta, pamatojoties uz līguma par Eiropas Savienību k.3 panta 2.punkta „ C ‖ apakšpunktu ( 26.05.1997); Konvencija cīņai pret ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos ( 21.11.1997), Konvencija cīņai pret korupciju Eiropas Kopienu amatpersonu vai Eiropas Savienības valstu amatpersonu darbībā ( 1998); Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas Konvencija ( 27.01.1999.); Eiropas Padomes Civiltiesību pretkorupcijas Konvencija, 04.11.1999.); Āfrikas Savienības Konvencija par korupcijas novēršanu un apkarošanu ( 12.07.2003); Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvencija ( ANO Ģenerālās asamblejas 2003. gada 31. oktobra Rezolūcija 58/4).
- Taisnīga atlīdzinājuma primārais mērķis patiešām esot restitūcija vai kompensācija, tomēr atlīdzinājumam neapšaubāmi vajagot būt vērstam arī uz to, lai tiesībpārkāpēju atturētu no līdzīgu pārkāpumu izdarīšanas turpmāk.
- Lai konstatētu visu pazīmju un faktu sakritību, esot nepieciešams konstatēt, ka ir viens un tas pats tiesībpārkāpējs, abu tiesībpārkāpumu fakti ir līdzīgi un ir viena un tā pati aizsargājamā interese.
- Arī valsts atbildībai veltītajā literatūrā ir atzīts, ka kompensācijai vai atlīdzinājumam piemīt divējāda funkcija, proti, atlīdzinājums ne tikai kalpo par apmierinājumu cietušajam, bet arī pilda prevencijas funkciju - attur tiesībpārkāpējus no līdzīga nodarījuma nākotnē.