jēgties
jēgties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | jēdzos | jēdzamies | jēdzos | jēdzāmies | jēgšos | jēgsimies |
2. pers. | jēdzies | jēdzaties | jēdzies | jēdzāties | jēgsies | jēgsieties, jēgsities |
3. pers. | jēdzas | jēdzās | jēgsies |
Pavēles izteiksme: jēdzies (vsk. 2. pers.), jēdzieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: jēdzoties (tag.), jēgšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: jēgtos
Vajadzības izteiksme: jājēdzas
1.Darboties, pūlēties.
1.1.Nodarboties (ar ko nepatīkamu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pastāv arī tāds jēdzies kā goda kodekss, kas piemīt dažādām sabiedrības grupām.
- Nav ko mitināt svešu varzu mājā un no saules līdz saulei ar ēst taisīšanu un trauku mazgāšanu jēgties.
- Arī atklātība ir tik pat stiepjams jēdzies.
- Turklāt arī definīcija " ir pieļaujama viena aizsardzības manevra trajektorijas maiņa" ir stiepjams jēdzies.
- Arī atklātība ir tikpat stiepjams jēdzies.