jēgums
Lietojuma biežums :
jēgums
Vispārināts priekšstats; izpratne, sapratne, apjēga.
Avoti: TĢ
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Priekšlasījuma pirmā daļa atzīmēta divās tēzēs, savukārt folkloras un folkloristikas jēguma saturam veltīta priekšlasījuma otrā daļa, kas izklāstīta 18 tēzēs.
- Jau izsenis jēgums ‘cilvēkam būt’ bija ieguvis nozīmi ‘būt vajadzīgam,’ bet ‘būt vajadzīgam’ saturs bija kļuvis atkarīgs no varas un ierēdņu kaprīzēm.
- Atbilstoši Latvijas Civillikuma Ievada 4. pantam likuma noteikumi iztulkojami vispirms pēc to tieša jēguma; vajadzības gadījumā tie iztulkojami arī pēc likuma sistēmas, pamata un mērķa un, beidzot, arī pēc analoģijas.
- Atsevišķu krājuma autoru raksti veltīti starpkaru latviešu folkloristikas tēmām: Dace Bula iztirzā folkloristikas zināšanu ģeogrāfijas aspektus ( geographies of knowledge – Pītera Bērka ( Peter Burke) piedāvāts jēgums) starpkaru posmā, Gunta Pakalna raksts veltīts Pētera Šmita darbam pasaku pētniecībā, Rita Treija analizējusi Annas Bērzkalnes starptautiskās saziņas lokus.
- Neskatoties uz Baltijas jūras telpas bagāto kulturālo pagātni, pirmās nacionālās kultūras modernā tā vārda jēgumā sāka attīstīties šai apvidū tikai XVII gadsimtenī, krietni vēlāk kā dažlab citur Eiropā.