jēgt
jēgt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | jēdzu | jēdzam | jēdzu | jēdzām | jēgšu | jēgsim |
| 2. pers. | jēdz | jēdzat | jēdzi | jēdzāt | jēgsi | jēgsiet, jēgsit |
| 3. pers. | jēdz | jēdza | jēgs | |||
Pavēles izteiksme: jēdz (vsk. 2. pers.), jēdziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: jēdzot (tag.), jēgšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: jēgtu
Vajadzības izteiksme: jājēdz
Prast, mācēt; saprast, aptvert.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es neko nejēdzu no ātrumlaivām un nekad neesmu ar tādu braucis.
- Un patiesībā ne velna nejēdz par tā bezdibens lielumu un dziļumu.
- – Toties tu nekā nejēdz no burām, – viņa iesmējās.
- Pāris sekunžu viņi nejēdza darīt neko citu, kā vienkārši blenzt.
- Neko nejēdza, nekam nederēja un ne pēc kā neizskatījās.